Pirmās dienas bez vecākiem vienmēr ir neliels pārbaudījums. Un daudziem bērniem tas ir pirmais īstais solis ceļā uz patstāvību. Tieši tāpēc bērnu nometne bieži vien kļūst par sākumpunktu: bērns aizbrauc brīvlaikā un atgriežas nedaudz vecāks. Kā tas darbojas un kāpēc patstāvība bērnu nometnē attīstās dabiski un bez spiediena – tiksim skaidrībā kopā.
Pirmo reizi — patstāvīgi
Nometnē bērns ne tikai spēlējas – viņš patstāvīgi pieņem ikdienas lēmumus: ko vilkt mugurā, ko ņemt līdzi uz pasākumu, kā plānot laiku starp aktivitātēm un atpūtu. Tuvumā nav vecāku, kas atgādinātu, ieteiktu vai kontrolētu – un tā ir svarīga vērtība. Nometnes audzinātāju uzraudzībā bērni mācās uzticēties sev, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par savu izvēli.
Pat tādas mazas lietas kā gultas saklāšana, savlaicīga ierašanās ēdnīcā vai mugursomas sagatavošana pārgājienam kļūst par svarīgiem soļiem ceļā uz pārliecību un patstāvību.
Atbalsts bez pārmērīgas aprūpes
Nometnē “Varoņu Ciems”” pieaugušie ir tuvumā, bet ne tādēļ, lai darītu visu bērna vietā. Šeit nometnes audzinātāji neiejaucas katrā situācijā, bet gan maigi virza, atbalsta iniciatīvu un pasaka priekšā tikai nepieciešamības gadījumā. Tāda pieeja dod bērniem iespēju augt, bet neatstāj vienatnē. Bērns jūt: es pats to varu, bet, ja kas – palīdzība ir tuvumā.
Tas ir īpaši svarīgi tiem, kas mājās pieraduši paļauties uz vecākiem visvienkāršākajās lietās.
Būt daļai no komandas
Patstāvība nozīmē ne tikai “es to varu izdarīt viens pats”, bet arī “es protu būt kopā ar citiem”. Nometnē bērni piedalās komandu projektos, kvestos un konkursos. Viņiem nākas vienoties, jāsadala lomas, jāatrisina strīdi un jāatbalsta vienam otru. Tas māca atbildību par kopējo rezultātu un par sevi kā komandas daļu.
Attīstība, risinot sīkus uzdevumus
Katra diena nometnē ietver desmitiem ikdienas uzdevumu, ar kuriem bērns saskaras pirmo reizi. Kā atrast pazaudētu T-kreklu? Ar ko sazināties, ja aizmirsi, kur atrodas tava istaba? Kā izvēlēties hobiju pulciņu? Un kā pateikt, ka vēlies piedalīties šovā, pat ja kautrējies? Šādās situācijās teorētiski nav iespējams zaudēt – taču tieši tās attīsta pašpārliecību.
Pieaugam ar prieku
Vissvarīgākais ir tas, lai bērns nejustos tā, it kā viņam kaut ko “mācītu”. Viss notiek dabiski, rotaļu, draudzības un brīvības atmosfērā. Tāpēc pieaugšanas process nerada bailes vai stresu – gluži pretēji, tas kļūst aizraujošs. Bērni no nometnes atgriežas citādi: nedaudz mierīgāki, pārliecinātāki, patstāvīgāki. Un ar dzirksti acīs.
